Akadēmiskais centrsOptometrijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas praktiskajā realizācijā visos moduļos (vispārīgā optometrija, klīniskā optometrija un eksperimentālā optometrija) dominējoši tiek saglabāta tradicionālā apmācības metode – lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un praktiskās nodarbības. Klīniskajā praksē galvenokārt tiek uzsvērta praktisko iemaņu apgūšana prakšu vadītāju uzraudzībā un studējošo individuālais darbs praktisko iemaņu pilnveidošanai.
Lekcijas ir pasniegšanas pamatmetode visos kursos ārpus klīniskās prakses. Lekcijās tiek piedāvāts studiju kursu pamatproblēmu (koncepcijas, teorijas, klasifikācijas) apskats. Dažādu studiju kursu apguvē tiek izmantotas gan tradicionālās lekcijas (ievadlekcijas, pārskata lekcijas, problēmlekcijas, vizuālās lekcijas), gan interaktīvās nodarbības (pāru un grupu darbs, projektu veidošana, diskusijas, lomu spēles, interaktīvie testi), gan arī laboratorijas un praktiskie darbi. Lekcijās plaši tiek izmantotas datorprezentācijas un interneta resursi. Kursu lekciju materiāli (prezentācijas, video materiāli, papildu literatūras avoti) ir brīvi pieejami arī elektroniskā veidā e-studiju vidē. Studējošo patstāvīgā darba rezultāti tiek prezentēti semināros ar sekojošu diskusiju un publisku diferencētu vērtējumu.
Viena no studējošo savstarpējās līdzestības darba formām ir dalība redzes zinātnes doktorantūras skolā, kas tiek realizēta studiju kursu „Redzes zinātnes aktuālās problēmas” un “Maģistra darba iestrādes” ietvaros. Redzes zinātnes doktorantūras skolā piedalās Latvijas Universitātes doktoranti, prezentējot sava zinātniskā darba rezultātus, kas palīdz profesionālā maģistra studiju programmā studējošajiem uzzināt par Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas zinātniskā darba jaunajiem virzieniem un darba metodēm. Regulāri doktorantūras skolā, līdztekus studējošiem un doktorantiem, tiek pieaicināti atbilstošās nozares speciālisti, gan Latvijas, gan ārzemju vieslektori. Referātu formā tiek arī izskatītas atskaites par pasniedzēju, studējošo un doktorantu līdzdalības rezultātiem starptautiskajās konferencēs un pētnieciskajos projektos.
Maģistra darbs ir noslēdzošais studiju posms un tā mērķis ir apliecināt studējošā gatavību profesionāli veikt pētījumu klīniskās vai eksperimentālās optometrijas jomā. Studējošais patstāvīgi izstrādā, noformē un aizstāv maģistra darbu. Darba gaitā studējošais sistematizē un paplašina teorētiskās zināšanas, veic optometrisku problēmu vai redzes zinātnes praktisku izpēti, rezultātu apkopošanu un analīzi, kā arī noformē maģistra darbu atbilstoši vienotajiem LU izstrādātajiem un apstiprinātajiem noteikumiem.
Sasniegto rezultātu vērtēšanā atsevišķi jāizdala četras vērtējumu sadaļas: studiju kursi; prakšu rezultāti; valsts pārbaudījumu rezultāti un maģistra darbi.
Studiju kursi
Visu studiju kursu noslēgumā ir noslēguma pārbaudījums – rakstisku vai mutisku kursa eksāmenu, ieskaiti vai darba aizstāvēšanu. Noslēguma pārbaudījumu ir atļauts kārtot tikai tiem studentiem, kuri izpildījuši visas studiju kursā noteiktās prasības, kuras mācībspēks ir norādījis kursa aprakstā. Vairumā programmas studiju kursu studējošā gala atzīme veidojas no visa semestra laikā akumulētiem studiju darba rezultātiem, iepriekš skaidri postulēta procentuālā sadalījuma ietvaros. Studentu zināšanu pārbaude tiek galvenokārt realizēta rakstiskā formā un praktisko iemaņu novērtēšanā. Pārbaudījumu mērķis ir konstatēt, kādā līmenī students ir apguvis teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Atbilstoši studiju kursa specifikai ir noteiktas prasības praktisko nodarbību apmeklējumam. Studiju kursa noslēguma vērtējums (atzīme) veidojas kumulatīvi, t.i., vērtējot studenta darbu visa semestra laikā, kas veido daļu no gala vērtējuma atzīmes, un eksāmena darbu. Studiju kursa apguves kopējo vērtējumu veido starppārbaudījumu kopējais vērtējums, kas vidēji ir vismaz 50 % no kopējā vērtējuma, un noslēguma pārbaudījumā iegūtais vērtējums. Veicot galīgo vērtējumu, tiek ņemti vērā visi semestra laikā veiktie uzdevumi. Eksāmeni, kontroldarbi un pārbaudījumi tiek kārtoti individuāli. Studiju sasniegumi tiek vērtēti vispārpieņemtajā 10 baļļu sistēmā.
Laboratorijas un praktiskajos darbos studenti strādā 2–4 dalībnieku grupās, kurās sagatavo un aizstāv ziņojumus un protokolus kolektīvi vai individuāli.
Tests (kontroldarbs) tiek izmantots, lai novērtētu teorētiskās zināšanas. Testi parasti veidoti tā, lai pārbaudītu faktu zināšanas (alternatīvie un izvēles jautājumi) un spēju loģiski sasaistīt dažādas lietas (procesu analīze, labi zināmo faktu loģiskas kombinācijas).
Prakse
Klīniskā prakse optometrijā tiek iedalīta 4 daļās (Klīniskā prakse optometrijā I-IV), kur katrā daļā ir iekļautas vairākas apgūstamās sadaļas un tēmas (plašāk aprakstītas prakses nolikumā un kursu aprakstos). Klīniskās prakses optometrijā I-III ietvaros tiek organizētas kontaktstundas ar katras prakses sadaļas vadītāju, kur studējošie darbojas individuāli vai nelielās 2–3 personu grupās. Kontaktstundu laikā studējošajam tiek definētas prakses kursa sadaļas prasības, demonstrētas apgūstamās standarta un specifiskās metodes un iekārtas, kā arī veikta pacienta redzes funkciju un acu veselības novērtēšana prakses sadaļas vadītāja uzraudzībā, kas ļauj saņemt konsultācijas par veiktā izmeklēšanas plāna, tehnikas, rezultātu interpretācijas, diagnostikas un piemeklētās korekcijas, uzraudzības un rehabilitācijas atbilstību. Studējošais patstāvīgi turpina praktizēties noteikto metožu un iekārtu pielietošanā, ņemot vērā katras prakses sadaļas definētās prasības, kā arī mācās analizēt iegūtos rezultātus. Prakses ietvaros studējošie apgūst arī tādas iemaņas kā redzes skrīninga veikšana (piemēram, skolas vecuma bērniem). Papildus prakšu ietvaros tiek organizēti semināri, kur studējošie darbojas grupās vai individuāli, pārrunā apgūto materiālu, prezentē un aizstāv laboratorijas darbu un praktisko nodarbību rezultātus, apgūst diagnožu pierakstu, optometrista profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus, ētikas pamatprincipus, slēdzienu un izrakstu sagatavošanu, kā arī apgūst klīnisko gadījumu prezentēšanu. Klīniskās prakses optometrijā I-III tiek noslēgtas ar prakses eksāmenu.
Klīniskās prakses optometrijā IV ietvaros studējošais individuāli prakses vadītāja uzraudzībā veic redzes pārbaudi optikās, apgūstot patstāvīgā darba iemaņas, mācoties pielietot studiju procesā iegūtās teorētiskās un praktiskās iemaņas. Prakses atskaites formas ir prakses dienasgrāmata, laboratorijas darbu protokoli, pacientu kartītes, prakšu atskaites vai semināru ziņojumi.
Valsts pārbaudījumi
Lai pabeigtu optometrijas profesionālās augstākās izglītības maģistra studijas un iegūtu kvalifikāciju „optometrists” ir jānokārto valsts pārbaudījums, kas sastāv no divām daļām:
1) teorētiskā (tests optometrijā) eksāmena (pareizo atbilžu skaits – vismaz 75 %);
2) praktiskā (pacienta redzes funkciju novērtēšana un redzes korekcijas noteikšana) eksāmena.
Valsts pārbaudījumā ir jābūt sekmīgi nokārtotām abām pārbaudījumu daļām ar atzīmi ne zemāku par 4 ballēm (gandrīz viduvēji).
Maģistra darbs
Liela uzmanība tiek veltīta studenta maģistra darba izstrādei, noformēšanai un iegūto rezultātu publiskai aizstāvēšanai. Katram studējošam darba aizstāvēšanai ir paredzētas līdz 40 min. Studenti savlaicīgi tiek informēti par maģistra darbu novērtēšanas algoritmu un kritērijiem. Maģistra darba atzīme veidojas no darba vadītāja vērtējuma, recenzenta atzīmes un pārbaudījumu komisijas atzīmes par darba aizstāvēšanu. Maģistra darba vērtējumā tiek izmantota arī informācija par darba daļu publikācijām, vai autora piedalīšanos zinātniskajās konferencēs ar referātiem. Svarīgi atzīmēt, ka valsts pārbaudījumu komisijā bez Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pasniedzējiem piedalās arī primārās redzes aprūpes nozares speciālisti un darba devēju pārstāvji.